Rūķīša Mierika Pipla nedienas ar maisu
Durbendorfa dārza rūķis Mieriks Pipls pēkšņi tika atrasts čekas maisā ar visu kristāla mārrutku burciņu...
"Kā?", viņš izmisis domāja...
"Kā viņi to uzzināja?!"
Mierikam Piplam visos laikos patika vākt info.
Par nelaimi viena vai otra aizraušanās laika gaitā noved līdz atkarībām un reizēm pat līdz galvas dakterim. Mierikajam Pīplam, kā jau vēsturniekam, loģika bija stiprā puse.
Lai izslēgtu neautorizētus skaušanas gadījumus, Mieriks Pipls bija izmēzis draugu listi tukšu no Meža draudzes laumiņām un sūnu vecīšiem, radiem, draugiem un klasesbiedriem. Rūdīti nelieši bija nobloķējuši Mieriku Piplu jau pirms grēku plūdiem.
Paši nobloķēja. Neprasot! Nelūdzot!
Lai nepaslīd roka
Viņš bija iekārtojis maisā ērtu midziņu un katru vakaru pirms aizmigšanas burciņas gaismā pārcilāja Informāciju.
Informācijas bija daudz. Visa no uzticamiem avotiem. Piemēram, izrādījās, ka vecajam čomam Kaku lācijam bija riža kūsa.
Mieriks Pipls pat nenojauta, ka arī viņu, gluži kā radus Adekvatus Piplus, piemeklējusi ģenētiska liga. Tā izpaudās saputrojot vēlamo ar esošo, paranoidāli turot aizdomās par skauZšanu visu balto pasaulīti (ar meža draudzi priekšgalā), kā arī cenšoties ielīst dibinā kādam Jenotam.
Dibins bija Normas Robežās.
Sapinies ar rižo Jenotu, Mieriks Pipls samācījās jaunus terminus, visus saistībā ar anālo atveri.
Čekas Maisi saplaka un zaudēja jebkādu formu. Jo Mieriga Pipla iekšējā kartotēka bija daudz plašāka un izvērstāka...
Varēja profesionāli pielietot.
Mierigam Piplam stāvēja Lampa. Tas bija vienīgais, kas viņam stāvēja. Bet tas bija slikti. Jo visiem skauda.
Un Mierikam Piplam vervētāji iedeva segvārdu Toršers.
Ze beigas.